Produktivitāte un motivācija darba vietā - raksts Žurnālā Bilance 2024.05

Tādi pamatīgi “smagsvari” vienā teikumā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs.

Runājot par produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas – cilvēka produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Mūsu produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne?

Regulāri tiek veikti aprēķini gan Eiropas savienībā, gan Latvijā – kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet, atceramies – statistika ir matemātiski aprēķini!

Kā saka LDDK[1] finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis: ”produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa. [..]Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī strādājošo skaitu.[..] Katra uzņēmuma produktivitāte atkarīga no vairākiem mainīgiem lielumiem: darbinieku skaita uzņēmumā, materiālu izmaksām un pārdošanas ieņēmumiem.[..]Redz, produktivitāti mēra tieši naudā, nevis padarītajā.”

Ar to es gribēju pateikt, ka Latvijas darbinieki nebūt nav sliktāki un slinkāki, vienkārši mūsu uzņēmumu iespējas ir citas, salīdzinot ar ekonomiski labākā situācijā esošām valstīm. Ir taču starpība, cik par to pašu darba stundu grāmatvedim maksā Latvijā, cik Vācijā, Norvēģijā un cik Igaunijā. Darām to pašu darbu, bet iespējas nav visiem vienlīdzīgas.

Motivācijai gan šķietami daudzi pievērš uzmanību. Jebkurā uzņēmumā kaut mazliet, bet domā par darbiniekiem, kā tos motivēt būt produktīviem, kā noturēt labus darbiniekus pie sevis. Arī normatīvajos aktos ir ieviestas normas, kuras palīdz uzņēmumos rūpēties par saviem darbiniekiem, tos dažādi motivējot – Uzņēmuma ienākuma nodokļa normas par personāla ilgtspējas pasākumiem, piemēram. Godīgi sakot, pēdējā laikā pats vārds “motivēt” jau sāk skanēt ar tādu kā negatīvu pieskaņu. Kāpēc? Laikam jau jebkas, kas ir par daudz, ir par skādi. Visi, kam nav slinkums, runā par motivāciju, tās veidiem, bet…bieži vien viss paliek runāšanas līmenī. Tāpēc es vairāk skatīšos uz produktivitātes pusi, jo man šķiet, ka par to runāt ir jēgpilnāk un darbiniekiem saprotamāk. Motivācijas skaidrojums Wikipedia:

“Motivācija (no latīņu: mōtivus — 'iekustināts') ir iekšējas intereses, dziņas, vēlmes, nostājas, kas izraisa cilvēka darbību un virza viņu rīcību. Motivēšanu modelēt kā vajadzības, mērķa nospraušana, darbība, mērķa sasniegšana. Būtiskā motivācija — faktori, kas liek darbiniekam izturēties ar īpašu attieksmi pret darbu. Šie faktori ietver atbildību, sajūtu, ka viņa darītais darbs ir svarīgs, darbības brīvību, iespēju izmantot un uzlabot prasmes un iemaņas, interesants darbs un izaugsmes iespējas. Nebūtiskā motivācija — kas ir darīts darbinieku labā, lai viņus motivētu. Te tiek ietverti tādi atlīdzības veidi kā algas pielikums, prēmijas vai paaugstinājums darbā un sodi — disciplinārie sodi, kritika un algas ieturējumi vai samazināšana.” Un, fantastiska piebilde: “Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs”.[2]

Kopumā, manuprāt, ļoti labi aprakstīta motivācijas būtība. Man pašai visefektīvākais šķiet tieši tulkojums no latīņu valodas – iekustināt! Latviešiem ir ļoti daudz labu teicienu par šāda veida motivāciju, kuru saucam par “pendeli” 😊 Reizēm, lai lietas sāktu kustēt, lai darbs ietu uz priekšu, pietrūkst viena “pendele”, viens neliels grūdiens, neliels uzmundrinājums, labs vārds – jebkas, kas var izraisīt kaut nelielu kustību uz priekšu. Var jau arī motivēt ar burkānu vai pātagu. Katram savs labākais veids!

Un šeit atduramies pret to, vai darbiniekam ir kāds, kurš pateiks, pastums, uzmundrinās, motivēs? Ja nav atbalstošas vides, atbalstošas komandas apkārt, diezin vai strādās kāda no iepriekš minētajām metodēm. Ir uzņēmumi, kur katram darbiniekam ir savs “draudziņš”, kurš palīdz, iedrošina, uzmundrina, atbalsta un pabalsta, kad nepieciešams. Tas ir abpusējs process, abi atbalsta viens otru. Manuprāt, laba lieta, ja tas ir brīvprātīgi, neuzspiesti un šie cilvēki tiešām savā starpā uzticas viens otram. Ir uzņēmumi, kur šo atbalsta funkciju pilda, piemēram, personāla speciālists, ir organizācijas, kur kāds darbinieks vienkārši pats ir uzņēmies šādu atbalsta funkciju, jo jūt aicinājumu palīdzēt kolēģiem.

Profesionāls atbalsts iespējams, uzaicinot pie sevis strādāt izaugsmes treneri/kouču. Tie uzņēmumi, kuri jau izmanto šādu iespēju, vērtē to ļoti pozitīvi – ir samazinājusies darbinieku neapmierinātība, ir palielinājusies produktivitāte, uzlabojušās darbinieku savstarpējās attiecības. Kāpēc tā? Manuprāt, tas ir tīri cilvēcīgi saprotams, ka vieglāk runāt, izteikt savu problēmu ir cilvēkam, kurš ikdienā nav Tavs kolēģis vai vadītājs, un ir zināms, ka kouča profesionālā ētika neļauj izpaust informāciju, ko darbinieks tam ir uzticējis. Tā ir profesionāla palīdzība drošā vidē.

Darba kolektīvs – ir vai nav komanda? Arvien vairāk uzņēmumos saprot, ka vienkārši darbinieku grupa nav tas pats, kas komanda. Ne velti uzņēmumos pieprasīts ir komandu koučings, jo vadītāji saskata problēmas savu darbinieku produktivitātē, saskata problēmas komunikācijā un sadarbībā. Ar ko tad atšķiras komanda no vienkāršas grupas? Apkopoju populārākos rādītājus.

Komanda

Grupa darbinieku

Cilvēki strādā kopā - viens otra labā Nepieciešamā informācija ir skaidra un pieejama nav jūtams spiediens, spriedze konflikti ir, bet par darbu un tie ir risināmi uzticas viens otram, vadītājam palīdz viens otram, piedāvā palīdzību mērķi ir vienmēr skaidri un saprotami dalās panākumos, neveiksmēs kopā, risina tās kopā mērķi darbā ir kopēji vadītājs ir līderis un svarīga persona mērķi un uzdevumi tiek izvirzīti kopēji savstarpēji izmanto katra prasmes un zināšanas rezultāts veidojas no kopējās sadarbības ir saprotamas un zināmas uzņēmuma vērtības

Cilvēki vienkārši strādā kopā vāja informācijas apmaiņa ir jāpiespiežas kaut ko darīt, jo negribas konflikti ir normāla parādība, un tie var būt par jebko – darbu, komunikāciju, privāti piesardzīgi uzticēšanās jomā strādā katrs sev, priekš sevis mērķi ir gana neskaidri vai pat vispār nav ne jausmas par tiem ja ir kļūdas, labāk vaino otru mērķi drīzāk katram savi, personīgi vadītāju neuzskata par līderi mērķi un uzdevumi tiek rīkojumu formā noteikti katrs dalībnieks strādā par sevi - kā māk, tā dara rezultāts veidojas no katra atsevišķa darbinieka rezultāta vērtības katram savas

---

Komandas produktivitāte ir cieši saistīta ar apkārtējo vidi – psiholoģisko drošību. Cik droši darbinieks jūtas savā vietā? Ja viņam pat bail pieiet klāt savam vadītājam un kolēģiem, tur nevar būt ne runa par motivāciju un produktivitāti. Psiholoģiskā drošība iet roku rokā ar darbinieka labbūtību, kurai beidzot tiek pievērsta uzmanība ne tikai “modes pēc”, bet arī valstiskā līmenī. Piemēram, Darba inspekcija 2022. gadā piedalījās ikgadējā Valsts pārvaldes darbinieku iesaistīšanās pētījumā, kurā piedalījās 7 960 nodarbinātie no 153 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, t. sk. 74 nodarbinātie no Darba inspekcijas. Pētījumā tika analizēti jautājumi par nodarbināto iesaistīšanos un izdegšanu darbā, labbūtību, tika mērīti organizācijas dinamiskuma rādītāji un pievērsta uzmanība attālinātajam darbam, tā ietekmei uz paveiktā darba efektivitāti.[3]

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija daudz runā par labbūtības tēmu, uzskatot, ka: ”[..]tieši tagad vadītājiem un darbiniekiem atbalsts ir visvairāk nepieciešams, lai novērstu izdegšanas riskus, mentālās veselības traucējumus un motivācijas zudumu, kas tiešā veidā saistās ar darba produktivitāti”[4]

Labbūtība (well being), pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas, ir koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.

Darbinieku labbūtība ietekmē ne tikai katra darbinieka fizisko un garīgo veselību un labsajūtu, bet arī komandu un uzņēmuma produktivitāti kopumā, vispārējos panākumus un ekonomisko izaugsmi. Sens indiešu teiciens vēsta – “no tukša trauka neko neizliesi”. Ja darbinieks būs fiziski un garīgi “iztukšots”, tad viņam nebūs ko dot uzņēmumam.

Labbūtības veicināšanai darba vietā svarīgi:

·        darbinieku fiziskā veselība – piemērota darba vieta, vide apkārt, rūpes par darbinieka veselību(vismaz normatīvos noteiktajā apjomā), rūpes par darbinieka mentālo stāvokli;

·        sociālā labbūtība – labdabīgas, sirsnīgas vai vismaz vienkāršas attiecības ar kolēģiem, iespējama iekļaušanās kolektīvā – kolēģu atbalsts, savstarpēja sadarbība;

·        emocionālā un materiālā labbūtība – šajā aspektā jāskatās stress(gan darbā, gan privātajā dzīvē), izaugsmes iespējas(apmācības uzņēmumā, atbalsts izglītībai, karjerai), konkurētspējīgs atalgojums, pateicība, motivējoši pasākumi.

Pēdējo 4 gadu laikā daudz lasu gan par labbūtību, gan stresu. Daudzi uzskata, ka viņam stresa nav, bet tā tas nevar būt – stress ir visiem! Jo, arī es biju starp tiem, kas teica, ka stresa praktiski nav… Ai, kā es alojos! Īstenībā, izvērtējot sevi, es sapratu, ka mans stresa līmenis ir gana augsts, un ar to kaut kas ir jādara! Vērtīga grāmata ir Pola Makenna Stresa vadība. Pārstāj raizēties un jūties labi – tūlīt pat! P.Makkena ir aprakstījis vienkāršus veidus, kā veicināt savu personīgo labbūtību. Jo, tikai tad, kad personīgi cilvēks jutīsies labāk, arī uzņēmumā/ darbā viņš sniegs labākus rezultātus.

“Apzināt – kādas pašlaik ir jūsu vislielākās raizes.

•      Vai tām ir kāds sakars ar jūsu finansēm vai darbu, vai mājām?

•      Vai jūs raizējaties par savu vai kāda sev tuva cilvēka veselību, dzīvību?

•      Vai jūs esat pārņemti ar kaut ko, kas noticis pagātnē, vai arī baidāties, ka tas var notikt nākotnē?

Vārds raizes cēlies no grieķu valodas vārda, ko var tulkot kā «sadalīts prāts». Un tieši tā lielākoties raizes liek justies – kā domu plūsma, kas jūs vienlaikus rausta daudzos dažādos virzienos.

Raizēšanās nav tikai viens no neproduktīvākajiem veidiem, kā lietot prātu, tas ir arī visnepatīkamākais. Tad kādēļ mēs tomēr turpinām raizēties?”[5]

Šajā nelielajā rindkopā pateikts ļoti daudz – pirmkārt, apzināšanās. Raizes cilvēku padara slimu – raizējoties par jebko, mēs paši savā galvā uzburam fantastikas filmas cienīgus scenārijus, kuru realizēšanai meklējam apstiprinājumus apkārtējā vidē. Būtiski apzināties, kas ir tie stresori, kuri samazina produktivitāti, kuri bojā veselību, kuri nevairo labbūtību!

Brīdī, kad es sapratu sava stresa līmeni, es arī apjautu, ka lielāko daļu no tā, par ko es stresoju, es nemaz nevaru ietekmēt. Un tad saproti, cik bezjēdzīgi ir raizēties un stresot par lietām, kuras nav tavā ietekmes zonā. Piemēram, laika apstākļi, kuri nav pa prātam, vai trolejbusa kavēšanās, vai citu autobraucēju manevri, kuri tevi kaitina, vai kāda komentārs sociālajos tīklos… Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.

Iesaku apzināties un izvērtēt, sarakstot uz lapas visus savus stresorus (lietas, cilvēki, notikumi, kuri tevi kaitina) un tad sadali 2 stabiņos – tie, kurus tu vari ietekmēt un tie, kurus ietekmēt nav tavos spēkos. Tā ir laba pašanalīze, kura parādīs tavu šī brīža raižu līmeni. 

Un tagad iedomāsimies katrs pats sevi – vai mēs katru darba dienu esam produktīvi. Tā godīgi pie sevis izvērtēsim – cik, skalā no 1-10, varētu novērtēt savu produktivitāti katru dienu? Noteikti būs dienas, kur varēsiet lepoties ar sevi un teikt – uhh, šodien mana produktivitāte ir tuvu 10! Bet ir taču dienas, kad produktivitātes vienkārši nav – un ziniet, arī tas ir normāli! Mēs esam tikai cilvēki. Bez šaubām, ja nav īstā diena, bet ir jādara darbs, jo citi nav vainīgi, ka man nestrādājas, es iešu un darīšu, vai ne? Daudzi speciālisti uzsver, ka darot darbu, cenšoties pāri savu spēku robežai, var radīt nopietnas problēmas -  stresu, pārslodzi, izdegšanu, un, protams, nopietnu produktivitātes kritumu. Pavērojiet, vadītāji, savus darbiniekus – iespējams, kāds no tiem ir tuvu izdegšanai, kādam stress jau “nāk pa ausīm ārā”. Šos signālus ir būtiski pamanīt un neļaut darbiniekam izdegt. Ko jūs darīsiet, ja jūsu galvenais grāmatvedis pirms gada pārskata iesniegšanas pēkšņi kļūs darba nespējīgs, bet jūs nevienam citam nevar izticēties? Stress pārņems jūs pašus un attiecīgi jūsu kolektīvu – domājiet par visu savu uzņēmumu kopumā!

Ir ļoti svarīga nianse, ko varu teikt pēc savas personīgās pieredzes – ja darbs patīk, ja nav svarīgi – ir pirmdiena vai piektdiena, tad neproduktīvo dienu praktiski nav. Jā, arī man ir dienas, kad darbi nevedās, kad domas klīst savā nodabā pa Spānijas pludmali, bet tad nevajag darīt nopietnus, uzmanību prasošus darbus(ja vien tas iespējams), bet veltīt dienu darbiņiem, kuri neprasa lielu uzmanību un precizitāti, piemēram, sakārtot plauktus. Noteikti viena daļa tagad pie sevis nosmīn un domā – nu ja, es te tagad tērēšu dienu uz kaut kādiem niekiem! Bet tas ir pierādījies, ja es daru kaut ko tāpēc, ka jādara, bet tas nepadodas, tam darbam ir maza vērtība.

Piemēram, ja es gatavošu prezentāciju semināram “tādā dienā”, es zinu, ka tā prezentācija man pašai nepatiks, un, ja pašai nepatīk, nepatiks arī semināra apmeklētājiem! Kvalitāte un produktivitāte cieš, cieš līdz ar to arī mana reputācija un pašcieņa.

Vai, darba devējs nosēdinās kasē cilvēku, kuram tajā dienā ir “nediena”- ziniet, cik viņš kļūdas pieļaus?! Īstenībā, par šo darba devējiem būtu jāpadomā, vai viņi nebūs cietēji, ja liks darīt darbiniekam to, ko viņš tajā dienā vienkārši nav spējīgs izdarīt..

Es neesmu ar rozā brillēm, ka darba devēji tagad katram no rīta “nomērīs” viņa produktivitātes iespējamo līmenī, katram pajautās, kā viņš jūtas (bet, nebūtu slikti, vai ne?) un tad nosūtīs katru darīt to, uz ko viņš ir spējīgs. Bet, ja darbinieks darīs to, kas viņam padodas un arī patīk, slikto dienu būs arvien mazāk!

Tātad, ko mēs varam darīt, lai uzlabotu produktivitāti? Katram speciālistam būs savs viedoklis un arī katram darbiniekam būs savs skatījums. Es apkopoju to, kam ticu es pati un kas, manuprāt, veicinās produktivitātes uzlabošanos:

·        Darba vide – radīt darbiniekam drošu un ērtu darba vidi;

·        Psiholoģiskais klimats – radīt atbalstošu, motivējošu vidi gan no vadītāju, gan kolēģu puses;

·        Intereses izrādīšana – vadītājam ir pienākums rūpēties par darbinieku, arī par to, lai darbinieks jūtas piederīgs uzņēmumam. Izrādot patiesu interesi par darbinieku, viņa problēmām, viņa priekiem un sasniegumiem, iegūsiet sev lojālu un produktīvu darbinieku;

·        Traucēkļu novēršana – tas sasaucās ar darba vidi. Traucēkļi ir gan skaļi kolēģi, gan skaļa mūzika darba telpās, gan bada sajūta(ir jābūt pusdienu pārtraukuma iespējām) u.c.

·        Pauzes darba laikā – tā nav tikai formāla prasība no Darba likuma un Darba aizsardzības likuma puses, tā ir arī reāla nepieciešamība. Iepriekš minētās ēšanas pauzes ir svarīgas, bet arī jebkura cita pārtraukuma iespējas ir būtiskas. Nedrīkst pieļaut, ka darbinieks strādā bez pauzēm;

·        Pareiza pienākumu sadale – lai to realizētu, vispirms vērts noskaidrot, kas katram darbiniekam ir stiprās puses un kas ir tas, ko darbinieks dara “ar gariem zobiem”, vai viņam tas vienkārši nepadodas. Produktivitāte noteikti būs augstāka, ja izmantosiet visu darbinieku potenciālu;

·        Darba laika plānošana – viens ir tas, ko nosaka darba devējs, bet arī darbiniekam pašam vēlams savu pienākumu izpildi saplānot. Piemēram, izvērtēt prioritātes, izmantot dažādas efektīvāka darba metodes, tādu kā Pomodoro metodi[6]. Šī metode nodrošina arī regulāras pauzes, kuras iepriekš minēju. Metodes efektīvākam darbam ir daudz, svarīgi izvēlēties sev piemērotāko. Pie laika plānošanas arī jārunā par iespējām strādāt attālināti;

·        Izaugsmes iespējas – ļoti svarīgs produktivitātes uzlabošanas veids. Izaugsme jebkuram cilvēkam ir svarīga. Izaugsmei ir divi virzieni – iespējama kāpšana pa karjeras kāpnēm un izglītošanās. Izglītošanos var risināt daudz veidos – organizēt apmācības uzņēmumā, nosūtīt darbinieku mācīties citur, darbinieka pašmācība. Svarīgs mācību procesā ir uzņēmuma atbalsts;

·        Radošums – domājiet uzņēmumos par radošumu, bez radošuma nav izaugsmes! Radošums paver daudzas durvis. Ļaujiet darbiniekiem būt radošiem, organizējiet “prāta vētras”, dažādas radošas spēles, kuras gan vieno, gan izglīto, gan rada jaunas idejas;

·        Novērst “multitāskingu”[7] – mūsu laikmeta problēma. Ja kādu laiku atpakaļ tas tika uzskatīts kā priekšrocība, tad šobrīd speciālisti uzsver tā kaitīgumu. Veicot n-tos uzdevumus vienlaicīgi, zūd kvalitāte un produktivitāte kopumā. Ja visa uzmanība tiek pievērsta vienam uzdevumam, to iespējams paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Kopsavilkums.

Produktivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, kurš norāda, cik labi darbinieks spēj paveikt uzdotos pienākumus.

Laicīgi paveikts darbs rada gandarījuma sajūtu, lielāku apmierinātību ar sevi, tātad, darbiniekam ir mazāks stresa līmenis. Jo, spēkā ir sakarība - ja ir augstāka produktivitāte, ir zemāks stresa līmenis.

Jo vairāk darba devējs rūpēsies par darba vidi, darbinieku apmierinātību, jo augstāka būs darbinieku produktivitāte.

Veicinot darbinieku produktivitāti, ieguldot tajā uzņēmuma resursus, ieguvēji ir gan darbinieki, gan uzņēmums.

Darbinieku labbūtība ietekmē ne tikai katra darbinieka fizisko un garīgo veselību un labsajūtu, bet arī uzņēmuma produktivitāti kopumā, vispārējos panākumus un ekonomisko izaugsmi.

Labs palīgs var būt arī profesionāls koučs/izaugsmes treneris, kurš palīdzēs atrisināt ne tikai produktivitātes problēmas, bet kopumā palīdzēs uzlabot darbinieku labklājību uzņēmumā.

Šajā rakstā ieskicēju, manuprāt, svarīgākos kritērijus, kuri ietekmē darbinieku produktivitāti. Par katru varētu uzrakstīt vairākus rakstus – par labbūtību, par stresu, par laika plānošanu, par darba vidi, par radošumu..

Es novēlu katram darbiniekam atbalstošu darba vidi un ieinteresētu vadītāju, un katram vadītājam motivētus, produktīvus darbiniekus. Ideāli nebūs nekad, jo kad šķiet, ka jau ir labi, rodas jauni izaicinājumi, vērtības un vēlmes un atkal jāmeklē varianti, kā tiekties uz ideālu. Lai šis ceļš jums radošs, interesants un gandarījumu sniedzošs!

Koučs kā mentors

 
Mentorings nav nekas jauns mūsu ikdienā, bet kādam tā ir pilnīgi jauna pasaule, jaunas iespējas un jauns uzrāviens! Arī man apmēram pirms trīs gadiem tā bija pilnīgi jauna pasaule, uz kuru biju raudzījusies tikai no malas.

Atkāpjoties no mentoringa profesionālā jomā, gribu teikt, ka pēc būtības, mēs visi kādam esam gan kouči, gan mentori. 

Ko dara koučs? Atbalsta, palīdz, sniedz savu plecu, ja nepieciešams, ir kā labākais draugs (un pat vairāk), jo var uzticēties, uzklausa un sadzird. Tie, kam ir bērni - piekritīsiet, ka mēs visi to vairāk vai mazāk darām! :) 

Ko dara mentors? Mentors arī atbalsta, konsultē, klausās un dod padomus, palīdz atrast labākos risinājumus. Vecāki - dzirdat? Tie ir īstenībā mūsu pienākumi attiecībā uz mūsu bērniem. Un ne tikai, mēs palīdzam arī savai otrai pusītei, saviem mīļajiem radiem, kolēģiem, vienkārši satiktiem cilvēkiem uz ielas, ja vien tas ir mūsu spēkos, mūsu zināšanu iespējās utt. 

Lūk, pēc būtības mēs katrs esam un varam būt gan kouči, gan mentori. Protams, profesionalitāte ir svarīga, un tā iet roku rokā ar intuīciju, pieredzi, cilvēkmīlestību un vēlmi palīdzēt. Es ļoti daudz esmu ieguldījusi savā profesionalitātē - laiku, finanšu resursus, gribasspēku. Un tas viss man ir noderējis gan pašai, gan daloties ar citiem cilvēkiem, kuriem tas ir bijis nepieciešams. 

Pēdējos gados esmu diezgan daudz darbojusies ar jauniešiem, piedaloties projektā Future Heroes, projektā "Laiks izaugsmei" kuru organizē Fonds Tavs atbalsts un šo mācību gadu esot par skolotāju Ķeguma vidusskolas 12.klases skolēniem, kuriem mācu Uzņēmējdarbības pamatus. Mani tas ļoti uzlādē, daudz iemāca un arī daudz no manis paņem. Šī abpusējā došana un ņemšana ir tik vērtīga! 

Jāatzīstas, man sākumā bija riktīgi bailīgi... No kā? Vai izdosies, vai neizgāzīšos, vai būs viss labi, vai varēšu iedot pietiekami, vai ņems pretī to, ko došu?... Un vēl simts jautājumu. Esmu priecīga, ka tomēr bailes noliku malā un ļāvos, ļāvos būt es pati, ļāvos tam, ka reizēm arī es varu nezināt, kā rīkoties, ļāvos nebūt perfekta visos sīkumos, ļāvos sev nepārmest, ja kaut kas nesanāca, kā gribējās. 

Tagad varu teikt, ka ar lielu prieku un gandarījumu atskatos uz pavadīto laiku mentora lomā. Es neesmu pārtraukusi - joprojām esmu koučs - mentors jauniešiem projektā Laiks izaugsmei-3. Mūsu nākotne ir drošās rokās, jo mums ir daudz gudru, enerģisku, zinātkāru un radošu jauniešu. Viss būs labi! :)

Šajā procesā svarīgi bija arī pašai apzināties visus savus "labumus", ko varu dot tālāk jauniešiem un ne tikai jauniešiem! Man ļoti patīk atziņa, ko izlasīju vienā intervijā ar mūsu brīnišķīgo tenoru Sergeju Jēgeru. Viņš teica:

"Ja tev kaut kas pieder daudz, tas nepieder tev vienam"

Dāmas, plānojam savu 2024.gadu kopā!

Kā jau katru gadu - plānoju arī savu nākamo - 2024.gadu! Kā ir ar Tevi? Vai jau plāniņš gatavs? Vai vispār par to esi domājusi??

Man patīk lietas sakārtot, arī domas un darāmos darbus sakārtot, salikt "pa plauktiņiem" vēl nepiepildītos sapņus un lielos mērķus - bez šaubām! 

Ja esi uz viena viļņa ar mani - gribi un vari saplānot savu 2024.gadu jautrā, iedvesmojošā kompānijā, tad piesakies - darīsim to kopā 4.janvārī!

Pagājušajā gadā to darījām gan vizualizējot, gan pārdomājot klusībā pie sevis, gan saliekot visu savā gada kalendārā. Metodes, instrumenti bija visām vieni, bet rezultāts - katrai savs! Jo, mums katrai ir savs redzējums par to, kādam jābūt mūsu gadam, kādus notikumus vēlamies redzēt savā 2024.gadā, kādas emocijas vēlamies piedzīvot, kādus cilvēkus satikt, kādas zināšanas apgūt. Pats galvenais - rezultāts ir vienmēr! Kāds - atkarīgs tikai no katras pašas vēlmēm, sapņiem, plāniem un iedomām!

Kāds būs mūsu "darba plāns"?

1. Satiksimies, nedaudz savā starpā iepazīsimies, lai nav sajūta, ka sēžam vienā telpā ar svešiem cilvēkiem :)

2. Pasapņosim gan visas kopā, gan katra pie sevis par to, kas būs, kas varētu būt un kas noteikti nebūs! (Mieru, tikai mieru - palīdzēšu!)

3. Savus sapņus, cerības, plānus un mērķus vizualizēsim - visi materiāli jau būs sagatavoti, Tev atliks tikai izvēlēties, kas Tev nepieciešams!

4. Paralēli sapņošanai, dosim enerģiju arī ķermenim - baudīsim kādu gardu dzērienu, kādu gardumu (tas var būt gan salds, gan sāļš :)) uz kārā zoba.

5. Vienkārši brīnišķīgi pavadīsim laiku kopā ar fantastiskām dāmām, atbalstošā un mājīgā vidē, ar nemanāmu profesionālu pieskārienu...

Darīt kaut mazliet ir labāk, nekā nedarīt neko! Tāpēc vēlos Tevi iedrošināt - pat, ja neizdosies tā, kā iedomājies, tas jau būs solis pretī Tavam izsapņotajam, iedomātajam ideālajam nākamajam 2024.gadam! Esi drosmīga - atļaujies sapņot lielus sapņus, kalt lielus plānus un par tiem atzīties pati sev! Es to darīšu! Vai Tu ar mani?

Tavs ieguldījums ir simbolisks - 35 EUR, kur iekļauts ir viss - materiāli, informācija, uzkodas, garda kafija vai tēja, nenogurstošs nepārtraukts atbalsts. Vienīgais, ko Tev jāpaņem līdzi - vēlme darboties, ieinteresētība savas dzīves plānā un laba oma! :) Gaidu Tevi, Tavu draudzeni, māsu, mammu, tanti, omi - kopā jautrāk un iedvesmojošāk!

PIESAKOS!

P.S. Ja gadījumā Tev ir pašai sava kompānija, kurai vēlies šādu pasākumu noorganizēt - droši dod ziņu, sarunāsim, kur un kā tas iespējams! Ja runā, visu ir iespējams sarunāt, ja plāno, lielāko daļu var saplānot, ja sapņo, sapņus iespējams piepildīt!

Par svētkiem, par dāvanām un pateicību

Kāds ir mans gads bijis? Parasti svētku pasākumos tiek uzdots jautājums - kas bijis labākais, interesantākais, neplānotākais, pārsteigumiem bagātākais utt. Mans 2023.gads bija interesants (labā nozīmē) - pieņēmu dažādus svarīgus lēmumus attiecībā uz darba lietām, ieguvu vēl vienu profesiju-esmu tagad arī SPA masāžu speciāliste, pieņēmu izaicinājumu strādāt skolā - mācu 12.klasei Uzņēmējdarbības pamatus, pirmo reizi devos ERASMUS projektā, atradu vairāk laika sev un mazbērniem. Kopumā šis gads bija labs! Nebija debess-manna un šokolādes upes, bet bija patiesi labas lietas!

Par pašiem svētkiem.. Man ir svarīgas tradīcijas, svētku tradīcijas ģimenē un arī darbā. Šogad nācās sastapties ar pretējiem viedokļiem, pat kļuva skumji, klausoties, ka cilvēkiem nav ģimenes tradīciju, nav īpaši svētku brīži - visas dienas vienādas.. Kad viena meitene stāstīja citiem, ka viņiem kādreiz bija Ziemassvētku tradīcijas ģimenē, bet tagad neesot, pati beigās skumji noteica, ka izklausās riktīgi bēdīgi. Jautāju, vai tas pietrūkst, protams, ka pietrūkst! Ja paliek skumji, var taču tradīcijas atjaunot, veidot jaunas, jo, izskatās, ka lielākā problēma ir tradīciju kopšanā. Ja to nedara tās pazūd.. Viss, ko mēs ieliekam ģimenē savos bērnos, sekos viņiem līdzi viņu pieaugušo dzīvē. Vecāki, varbūt jums nevajag svētku tradīcijas, bet neesiet egoisti - bērniem vajag! Un nesākam domāt par komerciālajām tradīcijām, bet emocionālajām - kādas emocijas radīsiet, kādas atmiņas būs bērnam par šiem svētkiem! 

Katrā ģimenē ir savas tradīcijas arī attiecībā uz dāvanām. Mūsu ģimenē dāvanas tiek dāvinātas, jo vienu gadu pamēģinājām bez un sapratām, ka mums vajag, ka mēs vēlamies saņemt prieku par dāvanām un dāvināšanas prieku. Mūsu pēdējo gadu tradīcija - dāvanu saraksti. Kā tas izpaužas - mēs ģimenes čatā nosūtam katrs savu "Ziemassvētku vecīša" dāvanu sarakstu, lai "rūķi" izvēlas paši, ko grib dāvināt. Saglabājas tāpat pārsteiguma moments, jo saraksts nav obligāts, bet dod virzienu. Nav jau tā, ka paši sev nevaram iegādāties sarakstos minētās lietas, bet, godīgi sakot, šogad saņemtās 7 grāmatas vienā reizē noteikti nenopirktu! :) Un, grāmatu saraksts man patiesi ir garš! 

Dāvanām un dāvināšanai komplektā nāk arī pateicības māksla. Vai protam pateikties, vai protam būt pateicīgi? Arī jāsaka, ka pēdējos gados nācies vilties cilvēkos. Mēs esam ģimene, kura vēlas dāvināt, dot prieku arī citiem, tāpēc nereti piedalāmies dažādos labdarības projektos. Kas ir skumjākais? Ka saņēmēji neprot saņemt... Mums nevajag skaļus pateicības vārdus, bet gribam redzēt, ka dāvātā lieta ir sagādājusi prieku, ka tas ir tiešām nepieciešams. Ja devējs dod vairāk kā no viņa prasa, bet saņēmējam vēl nav gana... domāju, ka ne mums vienīgajiem ir sanācis saskarties ar ne-pateicību. Kādu brīdi tad negribas dot, bet tas pāriet! Jo, ir pietiekami daudz foršu ģimeņu, kurām vajag, un kuras prot saņemt, prot priecāties par saņemto. Mēs nekad nezinām, kādus likteņa pavērsienus var nākties pašiem piedzīvot, tāpēc tie daži krupīši jānorij un jādodas ar gaišu skatu tālāk! 

Lūk, manas gada nogales pārdomas! Kas nākamajā gadā ieplānots? Noteikti - kaut kā jauna izzināšana, izaicinājumu pieņemšana, sava uzņemtā kursa turpināšana. Šobrīd neplānoju, ka varētu notikt kaut kas ārkārtējs, kaut kas galīgi neplānots, bet... es ļaušos! Ļaušos, ja jutīšu, ka to vēlos, ļaušos, ja tas man sniegs prieku un gandarījumu. Tāpēc - nekad neplānojiet visu līdz pēdējam sīkumam - atstājat vietu pārsteigumiem, izaicinājumiem un kam traki labam! 

Mans pēdējo dienu perfektākais citāts, ko dzirdēju raidījumā ar Sergeju Jēgeru - "Ja tev kaut kas pieder daudz, tas nepieder tev vienam!" Cik burvīga doma! Tā būs mana Jaunā 2024.gada pamatdoma - turpināt dalīties ar to, kas man ir, jo tas nepieder tikai man! 

Burvīgu, iedvesmas bagātu, piesātinātu, iespējām pārpilnu Jauno 2024.gadu! 

Vai Tu velti izaugsmei katru dienu!?

 

Es tā gribētu - lai man katrā dienā sanāk laiciņš kādai lekcijai, kādam labam rakstam, kādam video vai audio, kādām mācībām, kādai grāmatai. Katru dienu nesanāk. 

Esmu mācīšanās fans - ja nebūtu jāstrādā, varētu tikai mācīties! :) Reizēm piesakos uz vairākiem kursiem uzreiz un tad ir pašpārmetumi, ka nespēju visu izpildīt laikā. Jo īpaši, ja ir vēl pārbaudes darbi! Man, kā pasniedzējai, ir ļoti labi saprotams, ka students/kursants kavē, bet saprast ir viens, pieņemt to kā normu - kas cits! Arī šobrīd esmu mazliet par daudz visu "sagrābusies" - valodas kurss, pašizaugsmes lekcijas, dažādas interesantas lekcijas...

Tāpēc arī nesanāk tik bieži padalīties ar savām domām, kā gribētos. Ir izvēle - rakstīt blogu, veidot ierakstus savos sociālajos tīklos, atbildēt uz e-pastiem, strādāt vai mācīties... kas uzvar? Kā kuro reizi - kas ir prioritāte! 

Reizēm šīs lietas pārklājās - darbs ir arī ierakstu likšana sociālajos tīklos, darbs ir arī e-pasti, mācības ir gan saistītas ar darbu, sociālajiem tīkliem, hobijiem. Kā nesajukt?...

Mieru tikai mieru! Ja tas nebūs aktuāli, vienkārši lekcija netiks noklausīta, jo būs zaudējusi aktualitāti. Ja būs svarīgi, mājas darbus izpildīšu kaut naktī. Jālaujas savām iekšējām sajūtām un jāseko savām vērtībām. 

Padomus nevaru dot, ko izvēlēties, ko nē, jo pati "grēkoju", varu tikai padalīties ar savu pieredzi.  Pēdējos gados esmu ieguvusi daudz savai izaugsmei, savam redzeslokam. Ir man tuvu desmitam dažādi sertifikāti, ir man jaunas profesijas, aizraušanās, kas bagātina manu ikdienu. 

Reizēm vakarā ir spēks izlasīt tikai dažas lapaspuses no grāmatas, bet tomēr lasu! Katra laba doma arī ir izaugsme, jo liek aizdomāties, varbūt pat rīkoties! Katrs pieredzes stāsts TV, radio, žurnālā vai sociālajos tīklos var ietekmēt Tavus lēmumus, Tavas darbības un domas. Palūkojies apkārt - ja vien vēlies, ieraudzīsi un sadzirdēsi daudz vērtīgas informācijas. 

Tātad - vai varam teikt, ka augam katru dienu? Es domāju, ka jā!

Padalies, kā Tev izdodas apvienot mācības, darbu, hobijus?

#izaugsme #koučings #pašizaugsme #ingapumpure 

Kā ir būt pašam sev par priekšnieku?

 Man patīk!!!

Man patiešām patīk būt pašai sev par priekšnieku. Tas nav pirmo gadu, lai domātu, ka man ir rozā brilles. Strādāju sev jau gandrīz 20 gadus, paralēli gan ik pa brīžam esot šur tur par darbinieku, bet pamatā strādāju sev. 

Pirmā pieredze organizēt savu darbu man ir no brīža, kad kļuvu par pašnodarbinātu personu. Man nav grūti organizēt savu dienu, organizē savu darbu - klientu piesaisti, sava pakalpojuma kvalitāti un kvantitāti, grāmatvedību. Iespējams, tas ir tāpēc, ka man vienmēr ir bijusi pietiekami liela motivācija. Nu, nepatīk man strādāt pakļautībā priekšniekiem, kuri pieņem neadekvātus, reizēm stulbus lēmumus, kuri man pēc tam jāpilda, nepatīk darīt darīšanas pēc, jo tā vajag, nepatīk, ka manu un manu kolēģu darbu nenovērtē... Šķiet, ka tieši novērtējums vai tā trūkums man ir bijis par iemeslu, kāpēc esmu aizgājusi no darba!

Tagad, ja kaut kas nogājis greizi, varu vainot tikai sevi! Kādam tās būtu pasaules beigas - atzīt, ka pašam nebija taisnība :) Man tā nav - esmu gatava uzņemies atbildību par savām kļūdām, par saviem lēmumiem! Kas palīdz? Tas, ka zinu, kādas būs sekas, zinu, ko vēlos, zinu, uz ko eju un ko gribu dot citiem - klientiem, sabiedrībai, tuvākajiem!

Kļūstot par kouču, es varu palīdzēt nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem citiem! Vieglāk taču ir mācīties no svešām kļūdām, nevis savējām, vai ne?! Tāpēc, strādājot ar cilvēkiem, sapratu, ka gribu dot vairāk! Kas ir VAIRĀK?

Izveidoju programmu, kura palīdzēs cilvēkiem nonākt savā jaunajā realitātē - sākt savu biznesu, būt sev par priekšnieku. Šobrīd to daru, strādājot tikai individuāli, kas arī ir efektīvi. Bet, strādājot redzu, ka cilvēkiem gribas ar saviem panākumiem vai savām ķibelītēm padalīties, zināt, kā sokas citiem, kas izdodas vai neizdodas, iespējams, radīt kaut ko kopīgu. Tas noteikti būs jaudīgi un interesanti. 

Darbosimies gan individuāli, gan grupā. Kas ir pats vērtīgākais šādam formātam? 

**Individuāli varēsim izrunāt to, ko cilvēks nav gatavs runāt publiski - par saviem iekšējiem "tarakāniem", kuri traucē iet uz priekšu, par savu nepārliecinātību, par saviem iekšējiem jautājumiem, par specifiskiem jautājumiem savā plānotajā privātajā biznesā. 

**Grupā strādāsim gan ar jautājumiem par biznesa uzsākšanu, organizēšanu, grāmatvedības uzskaiti, gan dalīsimies pieredzē - es savā, grupas dalībnieki savā! Grupas darbs būs arī par citiem jautājumiem, tai skaitā, pielietosim dažādas koučinga tehnikas jaudīgākam rezultātam. Būs noteikti vērtīgi, interesanti un jēgpilni!

Godīgi?! Nevaru sagaidīt, kad šī grupa uzsāks darbu, jo redzu milzīgu potenciālu šim projektam! Vai Tu kopā ar mani?

Droši raksti, ja ir papildus neskaidri jautājumi. Visu par programmu, papildus informāciju vari uzzināt sadaļā par šo projektu! 

Tiekamies! Esam paši savas dzīves noteicēji! ;)

Kāds ir Tavs jautājums koučam?

Šie ir ļoti labi jautājumi, uz kuriem bez ilgas domāšanas varu atbildēt! Bet, pirms es pastāstu par klientu jautājumiem, vēlos padalīties, kāds bija mans jautājums koučam, kad domāju - mācīties par kouču vai tomēr nē . Es uzdevu vienkāršu, bet man ļoti svarīgu jautājumu:

Vai tas, ko es gribu, ir tas, ko man vajag!

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs? Jo, mēs ļoti bieži gribam gribēšanas pēc - tāpēc, ka ir kādam citam, tāpēc, ka apkārtējie to no manis sagaida utt. Ir tik svarīgi salikt kopā GRIBU un VAJAG! Mūsu tikšanās reizē 27.janvārī, kad plānojām savu ideālo 2023.gadu, biju patiesi gandarīta, ka lielākai daļai gribu un vajag bija līdzvērtīgi un saskanīgi. 

Man ļoti patīk strādāt ar klientiem, kuri zina, ko grib vai zina, ka grib! Tālāk jau var tikt, ja vismaz "gribulīši" ir apzināti un identificēti. Reizēm nonākam pie secinājuma, ka ne viss, ko esam iedomājušies gribam, ir reāli vajadzīgs. Un reizēm ir arī otrādi - vajag, bet īsti negribas. Tad ir svarīgi saprast, kas ir par iemeslu tam, ka negribas...

Tātad, biežāk uzdotie jautājumi/risināmās lietas ir:

• kā paaugstināt pašvērtējumu?
• gribu kaut ko mainīt, bet nezinu ko
• zinu, ko gribu, bet nezinu, kā sasniegt
• kāpēc mani "uzvelk"/sadusmo konkrēts cilvēks, viņa rīcība?
• kā samazināt stresu ikdienā?
• man nav mērķu - vai tas ir normāli?
• kā saplānot dienu/nedēļu/mēnesi/gadu?

Manas mīļākās tēmas? Es tās negribētu saukt par mīļākajām, bet interesantākās un izaicinošākās noteikti! Jo, gandarījums ir divtik liels, kad ir sasniegts rezultāts situācijās, kad šķiet - kā to vispār var atrisināt!?! Izaicinājums ir gan man, gan klientam, un tas ir fantastisks darbs, kas vainagojies ar panākumiem!

• gribu kaut ko mainīt, bet nezinu ko un nezinu kā
• man nav mērķu! gribu tos atrast :)
• man ir pilna galva ar sapņiem un mērķiem - sakārtojam?
• gribu salikt pa plauktiņiem savus veicamos darbus, savus sapņus un lielos mērķus
• man ir stabils, labi atalgots darbs, bet nav labi. Gribu kaut ko mainīt, bet bail...

Šīs ir dažas no tēmām, ar kurām strādāju ar lielu baudu un iedvesmu! Jo, kā redzat, visur ir zelta vārdiņš GRIBU - ja cilvēks grib, viņš jau ir "nogūlies mērķa virzienā", tātad, pirmais solis ir sperts. 

Kā ir ar Tevi? Kādi jautājumi Tev šaudās pa galvu, kurus Tu gribētu uzdot koučam? Padalies!

Atgādinu, ka vienmēr var pieteikties uz pirmo bezmaksas sesiju un uzdot savu jautājumu, un tad jau redzēsi, kurp ceļš Tevi aizvedīs!

PIESAKIES ŠEIT

Kursi par koučingu ikdienā!

Tici, tas būs gan interesanti, gan dažbrīd jautri, gan pavisam nopietni! Sevis izzināšana, "parakāšanās savā iekšiņā", izpratne par sevi un citiem - tas ir wouuu! Lielākā daļa, kad saprot, cik tas ir salīdzinoši vienkārši un interesanti, grib vēl un vēl!

Piesakies! Nepalaid garām savu iespēju iegūt savā bagāžā metodes, kuras varēsi izmantot ikdienā!

Lielākā daļa nodarbību notiks attālināti - tātad, sēžot savā mīļākajā dīvānā, varēsi piedalīties interesantā procesā!

Un, divas sestdienas tiksimies klātienē (kā arī hibrīdā - ja nu nekādi nav iespējams būt klātienē, varēsi piedalīties attālināti) - tad ar divtik lielu jaudu varēs to visu izmēģināt un izjust.

Tiekamies!

Mans ideālais 2023! - gada mērķu kartes meistarklase 27.01.2023

Kādus plānošanas veidus zini un esi mēģinājis?

Manā pūra lādē ir bijuši dažādi un izmēģināti ir vairāki no tiem:

• Vēstule uz sarkanā papīra Jaunā gadā pēc Austrumu kalendāra(Ķīniešu Jaunais gads)

• Vēlmes uzrakstīšana un tad sadedzināšana/plus apēšana 

• Laimes liešana 

• Kolāžas veidošana

• Neirografikas algoritmu pielietošana

• Savu sapņu saraksta veidošana

• Zīlēšana

• Talantu apzināšana

• Gada kalendāra veidošana ar koučinga metodēm

Gan jau šis saraksts varētu būt vēl garāks! Manu paziņu lokā izmēģināti gandrīz visi. Pati esmu laimes lējusi, kolāžu veidojusi (pirmo reizi pagājušajā gadā!), zīmējusi neirografiku, esmu vienu gadu arī savu vēlēšanos apēdusi, savu mērķu/sapņu sarakstu rakstu katru gadu "sarkanajā vēstulītē". 

Vai kāds no šiem veidiem ir nostrādājis? Jā!!! Strādā, ja pats arī kaut ko dari lietas labā! :) Ir labs teiciens, ka iesākumā kaut vai nogulies mērķa virzienā, arī tas ir pirmais solis!

Šogad rakstīšu savu vēstulīti, zīmēšu gada kalendāru neirografikas veidā, un sagatavošu savu Ideālo gada kalendāru/mērķu karti, pielietojot koučinga metodes. Tāpēc šogad vēlos arī Tev piedāvāt izveidot savu Ideālo gada kalendāru ar koučinga metodēm. 

Kā un kur tas notiks? 

Aicināšu Tevi uz savu mājīgo biroju, kur būšu sagatavojusi visu nepieciešamo labam rezultātam - atmosfēru, foršus domubiedrus, visus nepieciešamos materiālus un informāciju, kafiju/tēju un kādu gardumiņu arī, lai nepietrūkst laimes hormona! ;)

Nepalaid garām iespēju būt to cilvēku skaitā, kuri sasniedz savus plānotos mērķus un piepilda sapņus! Tiekamies Brīvības gatvē 223, Rīgā, 27.janvārī no plkst. 17:30.

Sapņi piepildās, ja mēs tos apzināmies un plānojam!

Raksts par koučingu biznesā - žurnālā Bilance

 Ir neizsakāmi liels prieks un gandarījums, ka šis raksts sasniedzis lasītājus! Mana pieredze līdz šim ir rakstu tapšanā par grāmatvedību, nodokļiem un citām finanšu tēmām. 

Zinot, ka esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu un darbojos arī kā koučs, žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa piedāvāja uzrakstīt par koučingu. Ar lielu iedvesmu ķēros klāt!

Lūk, rezultāts. Lūgšu novērtēt to!

Žurnāls 

Koučings uzņēmumā – izcils palīgs vadītājam un darbiniekiem

Kāpēc es, ilgus gadus darbojoties par grāmatvedi un lektori, esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu? Tāpēc, ka koučings ir loģisks manu iemaņu, prasmju, spēju un pieredzes apvienojums. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk tā gandarījuma sajūta, kad esmu palīdzējusi atrisināt kādu iestrēgušu jautājumu, iedevusi cilvēkam cerību, ka viss būs labi, vajag tikai izdarīt to un to. Jā, grāmatveža, finanšu konsultanta un lektora darbs ir vairāk saistīts ar padomu došanu, praktisku palīdzību, atbildības uzņemšanos par to, ko iesaku, par sniegtajiem praktiskajiem padomiem. Koučingā palīdzu citādi – iedvesmojot, atverot cilvēkā labo un spēcīgo, ceļot pašapziņu, nesmejoties par viņa domām un jautājumiem, neaudzinot un nesalīdzinot! Un fantastisks ir rezultāts un lēmumi, ko cilvēks pieņem pats ar savām domām, pārdomām, saviem iekšējiem resursiem! Gandarījums ir gan koučam, gan cilvēkam, kas atnāca pie kouča pēc palīdzības.

Mani klienti ir gan fiziskas personas, gan arī uzņēmumi. Tiek uzskatīts, ka koučings vairāk piemērots individuālām sarunām. Šajā rakstā vēlos parādīt, cik noderīgs tas ir biznesa vidē, kad vajadzētu meklēt profesionāla kouča palīdzību, kā arī, kāds varētu būt sagaidāmais rezultāts. 

Koučings (coaching – no angļu valodas) un koučs (coach – no angļu valodas) vairs nav svešvārdi Latvijā. Koučings ienācis mūsu ikdienā lieliem soļiem – gan individuāli (personīgais koučings),  gan biznesa vidē (biznesa un korporatīvais koučings). Tiek uzskatīts, ka Latvijā koučings reāli ir sācis darboties, sākot ar 2008.gadu.

Koučinga definīcija tiek interpretēta dažādi, jo katrs koučs to cenšas pateikt saviem vārdiem, pieliekot savas emocijas un pieredzi. Bet, skatoties uz profesionālo organizāciju skaidrojumu, koučinga definīcija iegūst konkrētu skaidrojumu par procesu un rezultātu.

Profesionālo Kouču Asociācija (Association of Professional Coaches – APC) koučingu definē šādi: “Koučings ir psiholoģiskā atbalsta veids, kas virzīts uz klienta apziņas un potenciāla paaugstināšanu, viņa personīgajā ceļā uz mērķa sasniegšanu.”

Starptautiskās Koučinga Federācijas (ICF) formulējums: “Koučings – tā ir nepārtraukta sadarbība, kura palīdz klientam sasniegt reālus rezultātus savā personīgajā un profesionālajā dzīvē. Koučinga procesa rezultātā klienti padziļina savas zināšanas, uzlabo savu lietderības koeficientu un paaugstina savas dzīves kvalitāti.” Koučings ir mācība, kas radusies psiholoģijas, menedžmenta, filozofijas, loģikas un dzīves pieredzes krustpunktā.

No minētajām divām definīcijām, var secināt, ka koučings sevī apvieno dažādus atbalsta veidus, bet NAV KONSULTĀCIJA. Tas, šķiet, ir izplatītākais mīts, ka koučs ir konsultants, kurš iedos receptīti, kā dzīvot tālāk. Tā nav! Koučs ir speciālists, kurš palīdz saskatīt pašam sevī esošos resursus, iespējamos piesaistāmos resursus, savus plusus un mīnusus, ieraudzīt savas patiesās vēlmes un vajadzības, lai sasniegtu mērķi.

Skatoties profesionālas asociācijas definīciju, Koučs ir personīgais panākumu treneris, kas palīdz jums nokļūt no punkta A – esošās situācijas – uz punktu B – vēlamo stāvokli ar vismazāko pretestību un iespējami īsā laika periodā. (APC)

Meta Coach mācību centrs kouča darbības principus raksturo šādi:

"Profesionāls koučs:

• Palīdz klientiem noteikt savus svarīgākos mērķus un pēc tam tos sasniegt ar vismazāko pretestību;
• Palīdz klientiem sasniegt lielākus rezultātus dažādās dzīves jomās, kā viņiem izdotos patstāvīgi;
• Fokusē klientus uz to mērķiem, ātrāka rezultāta sasniegšanai;
• Pielieto optimālu darbības struktūru, profesionālas metodes un sniedz atbalstu augstas rezultativitātes sasniegšanai."

Koučs palīdzēs uzstādīt jaunus mērķus, kā arī mainīt vai koriģēt esošos. Jo gadās tā, ka cenšamies sasniegt citu vai situācijas uzspiestus mērķus, lai gan to īstenošana nesniedz ne panākumus, ne gandarījumu. Saprast, ko patiesi vēlaties un kādi ir galvenie mērķi – tas ir sarežģīts katra cilvēka personisks uzdevums un viens no koučinga pamata mērķiem. Turklāt koučam nav būtiski, kādā dzīves jomā tiek uzstādīti šie mērķi (ir dažādi koučinga veidi): biznesa, karjeras, personīgās dzīves, interešu vai kādā citā.

Latvijā koučus dēvē arī par Izaugsmes treneriem. Kaut arī koučings nav jauns darbības virziens, profesiju klasifikatorā nav profesija koučs vai izaugsmes treneris, bet ir Izaugsmes veicinātājs (NACE klasifikators 2423 16) un saimnieciskās darbības klasifikatorā nav darbības veida koučinga pakalpojumi. Līdz ar to, reālu statistiku par to, cik Latvijā ir kouči, būs grūti iegūt. Pie tam, jāņem vērā, ka kouči, kas darbojas Latvijā, nav tikai mūsu valsts pilsoņi un darbība var būt reģistrēta arī citās valstīs.

Ko var iegūt uzņēmējs, veidojot sadarbību ar kouču? Kādā gadījumā lūgt kouča palīdzību uzņēmumā?

Iemesli var būt dažādi un var definēt 3 būtiskākos virzienus :

1. Darbs ar vadītājiem
2. Darbs ar komandu (ar visu komandu vienlaicīgi vai ar katru individuāli)
3. Darbs ar uzņēmuma darbības virzību

Jebkura virziena efektivitāte būs redzama tikai tad, ja uzņēmums būs gatavs pārmaiņām – gan vadītājs, gan komanda. Ir jābūt skaidram mērķim, ko uzņēmums vēlas sasniegt, tad arī būs rezultāti! Biznesa koučingā primārās vienmēr būs uzņēmuma intereses, bet darbs notiks ne tikai ar vadītājiem, bet arī ar darbiniekiem. Kā zināms, apmierināts darbinieks ir produktīvs un lojāls darbinieks.

Darbs ar vadītāju, protams, notiek visos minētajos virzienos, bet šajā gadījumā fokuss ir uz paša vadītāja vēlmēm un vajadzībām. Biežāk sastopamie jautājumi, ko vēlas risināt vadītājs, ir par to:

• kā neizdegt,
• kā sabalansēt darbu un personīgo dzīvi,
• kā efektīvi vadīt biznesu un komandu,
• kā sagatavoties pārmaiņām un kā motivēt citus šīm pārmaiņām,
• kā iemācīties nodot atbildību un darbus citiem,
• kā tikt galā ar stresu,
• kā organizēt jēgpilnu kontroles procesu,
• kā plānot savu laiku,
• kā saglabāt veselo saprātu  utt.

Katram vadītājam pienāk brīdis, kad vajadzīga palīdzība no malas, kad šķiet, ka viss ir apstājies, iestrēdzis rutīnā, nenotiek ne paša, ne uzņēmuma izaugsme un ir pilnīgs strupceļš domās, emocijās un savās darbībās, stresa līmenis ir augstākajā pakāpē un pats ar to vairs nespēj tikt galā.

Kā šādās situācijās var palīdzēt koučs?

Kouča svarīgākais un galvenais instruments ir jautājumi – pareizie jautājumi pareizā formā un laikā! Ar jautājumu palīdzību koučs virza cilvēku uz to, lai viņš pats ieraudzītu savus resursus, saliktu pa plauktiņiem savas stiprās un vājās puses, savas iespējas un riskus. Ļoti svarīgs faktors ir ekoloģija – ja vadītājs piepilda savus mērķus, vai tas kaut kādā mērā nekaitē pašam, darbiniekiem, ģimenei vai kādām citām trešajām personām. Vai sasniedzot izvirzītos mērķus, citas dzīves un profesionālās jomas netiks sāpīgi skartas. Šie ekoloģijas jautājumi ir būtiski svarīgi jebkurā sfērā, jebkuram cilvēkam. Latviešiem ir labs teiciens – “lai vilks paēdis un kaza dzīva”. Šī metafora labi izskaidro ekoloģiju lēmumu pieņemšanā.

Vadītāji atzīst, ka pēc sadarbības ar kouču, ir raduši daudzas atbildes, kuras ļāvušas paskatīties no malas uz savu vadības stilu, savām spējām un saviem trūkumiem. Kopīgais darbs vainagojies ar dažādām spējām un kompetencēm, piemēram, spēju pielāgoties jaunām situācijām, neuztvert jebkuru jaunu un nezināmu situāciju kā draudu, spēt mainīties un iedvesmot savus darbiniekus. Daudzi vadītāji ir spējuši tikt pāri bailēm būt par līderi, pārvarējuši bailes vadīt efektīvas un produktīvas sanāksmes, dzirdēt un sadzirdēt gan konstruktīvu kritiku, gan darbinieku pateicību par uzticēšanos un atbalstīšanu.

Darbs ar komandu ir otrs virziens, kā darboties uzņēmumā kopā ar kouču vai vairākiem koučiem. Galvenais uzdevums ir izveidot komandu. Kāpēc?

Kādā intervijā stratēģiju un līderības koučs Tomas Boti (Thomas Bothe) teicis:

“Komandai piemīt noteiktas īpašības. Pirmā – visi komandas dalībnieki ir vienojušies par kopīgu mērķi, un ikviens komandas dalībnieks ir personīgi identificējies ar piederību komandai šā mērķa sasniegšanai. Otrā – komandas dalībnieki uzticas un paļaujas viens uz otru. Trešā – katrs komandas dalībnieks apzinās un uzņemas atbildību sasniegt mērķi, ceturtā – komanda ir projektu orientēta. Piektā – komanda ir salīdzinoši neliela un tai ir viens līderis.”

Un kā komanda atšķiras no cilvēku grupas vai kolektīva organizācijās?

Tomas Boti : “Ar to, ka katrs komandas dalībnieks uzņemas atbildību par savas un komandas darbības sekām. Metaforiski to varētu aprakstīt tā, ka katram komandas dalībniekam ir teorētiska iespēja vadīt automašīnu, un komandā visi kaut reizi grib būt procesa lokomotīves, nevis vagoniņi. Savukārt grupā cilvēki sēž automašīnas aizmugurējā sēdeklī un brauc, paļaujoties, ka kāds cits uzņemsies iniciatīvu, vadību un atbildību. Komandai raksturīgā sadarbība, koordinācija, enerģija lielākoties tiek gūta no komandas gara, proti, no iekšējiem resursiem. Kolektīvam enerģija nemitīgi jāpiegādā no ārpuses.”

Tātad, ja ir komanda, tad katrs komandā zina savus pienākumus, atbildību un uzdevumus, prot un grib sastrādāties ar pārējiem komandas locekļiem. Komanda kopīgi virzās uz kopīgo definēto mērķi, ieklausoties un cienot katru komandas locekli. Ja tas tā nav, tā ir vienkārši cilvēku grupa, kuru izveidojis darba devējs. Komandu saliedē un motivē skaidri definēts mērķis, kur katrs komandas loceklis zina un apzinās, ko darīt tā sasniegšanai, un ir skaidrs, kāds ir termiņš mērķa sasniegšanai. Ir svarīgi, lai katrs justos piederīgs šai komandai,  lai viņam būtu sava loma, pienākumi un uzdevumi, kas būtu pielāgoti tieši viņa spējām un būtībai. Tas ļauj darbiniekam justies novērtētam, viņš ļaujas radošai izpausmei un izprot mērķa svarīgumu.

Koučings darbiniekam palīdz ieraudzīt savas personīgās spējas, ļauj tam kļūt pārliecinātākam, nebaidīties paust savu viedokli, bet tai pašā laikā arī cienīt citu komandas biedru viedokļus. Darbinieks ierauga kopīgo mērķi un atrod iespējas, kā uz to nokļūt. Šis process nav ātrs un viegls. Arī darbiniekam ir jābūt gatavam pārmaiņām, jābūt gatavam tam, ka ieraudzīs sevi ne tik gaišās krāsās, ne tik baltu un pūkainu, kā viņš pats, iespējams, sevi redzēja līdz šim. Iespējamas gan asaras, gan aizvainojumi, gan pārpratumi, gan arī šo visu negāciju atrisinājumi.

Komandas koučings sevī ietver gan individuālu darbu ar vadītāju un katru komandas locekli, gan arī kopīgas komandas koučinga  sesijas, kurās savas atklāsmes var pielietot praksē, rast risinājumus iepriekšējām konflikta situācijām, “izspēlēt” dažādas situācijas, sagatavot darbības plānus turpmākajam laika periodam. Komandas locekļiem jājūt psiholoģisks komforts, jājūt, ka viņa iniciatīva tiek ņemta vērā, tas rada savstarpēju cieņu, uzticēšanos un atbalstu. Jebkurā gadījumā, būs rezultāts! Un rezultāts var būt arī tāds, ka konkrētā cilvēku grupa nevar izveidot produktīvu komandu, bet, pamainot vienu vai divus komandas locekļus, tiek izveidota jaudīga, produktīva komanda, kura savas darbības rezultātā dod fantastiskus rezultātus. Būtiski komandai izvirzīt līderi – līderi, kuram seko visa komanda, kura viedoklis un lēmumi visai komandai ir pieņemami, sadzirdami un izpildāmi. Līderim papildus ir svarīgi apgūt dažādas metodes sapulču vadīšanai. Koučinga metodes ir efektīvas un komandas sapulces vienmēr būs produktīvas.

Domājot par to, vai uzņēmumā darbs notiek produktīvi, var atbildēt uz dažiem jautājumiem:

1. Vai ir definēti un skaidri kopīgie mērķi, to izpildes termiņi un sasniegšanas iespējas?
2. Vai komandas locekļu saziņa ir efektīva un produktīva, atklāta un nenovēlota?
3. Vai kolēģu starpā pastāv savstarpēja cieņa un uzticēšanās?
4. Kāda ir darbinieku attieksme pret uzņēmumu, uzņēmuma lēmumiem un stratēģiju, pret saviem tiešajiem pienākumiem?
5. Vai darbs tiek saplānots un realizēts plānotajos termiņos?
6. Vai komanda ir saliedēta?

Ja uz visiem jautājumiem nav pārliecinošas pozitīvas atbildes, iespējams, nepieciešams darbs pie komandas veidošanas, kurā koučs var būt neatsverams palīgs.

Trešais pieminētais virziens biznesa koučingā ir biznesa stratēģiskā plānošana.

Kouča darbs ar klientu var būt par sekojošiem jautājumiem:

1. Misija –kāda ir uzņēmuma jēga, mērķis? Kāpēc mēs darām to, ko darām?
2. Vīzija –kādi mēs esam, kādi vēlamies kļūt pēc konkrēta perioda?
3. Vērtības – kas mums kā organizācijai ir svarīgi? Vai darbinieku un uzņēmuma vērtības sakrīt? Vai darbinieki saprot uzņēmuma vērtības?
4. Stratēģiskais plāns– kāda ir ilgtermiņa stratēģija mūsu mērķu sasniegšanai? Kā mūsu mērķi ir sasniedzami, ņemot vērā mūsu vērtības? Cik ekoloģisks ir mūsu ilgtermiņa plāns? Kāda veida plāns tiek izstrādāts – apgrozījuma palielināšana, jaunu tirgu apgūšana, pārmaiņu ieviešana, jauna produkta virzība, krīzes pārvarēšana utt. Kādas ir  iespējas, pieejamie resursi, lai šo plānu realizētu, kādi resursi jāpiesaista? Kādi kritēriji tiks noteikti, lai saprastu, ka mērķis ir sasniegts?
5. Mārketings, komunikācija – kā veidot veiksmīgu mārketinga stratēģiju, kura virza mūs uz mērķu sasniegšanu? Kāda veida un ar ko jāveido komunikācija, ar ko komunikācija neveidojas un kāpēc? Nesakrīt vadības un mārketinga cilvēku redzējums – ceļš, kā sasniegt mērķi?
6. Kontroles jautājumi – kas un kā kontrolēs procesus, rezultātu? Kā veikt kontroli, neaizvainojot darbiniekus? Kontrole ir palīgs vai drauds, kā ieraudzīt rezultātu? Kādi kritēriji tiks noteikti, lai saprastu, ka mērķis ir sasniegts, ka plāns bijis veiksmīgs? Plāna koriģēšana, mainīšana.
7. Rezultāts – atgriezeniskā saite. Kā saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti? Kas ir vērtīga atgriezeniskā saite? Kā panākt, lai darbinieki sniedz konstruktīvu un jēgpilnu rezultāta interpretējumu?

Nobeigumā vēlos padalīties ar kādu metodi, kuru var izmantot ikviens. Tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešama kouča līdzdalība, bet rezultāts noteikti būs labāks, ja to izrunāsi ar profesionālu kouču.

Tā kā koučings ir par nākotni, par to, ko vēlos sasniegt, tad ir nepieciešams noskaidrot, kas ir vēlamie mērķi. Bieži vien nākas dzirdēt, ka cilvēki saka – man nav sapņu, man nav mērķu. Ļoti iespējams, ka tas sapnis vai mērķis ir vienkārši dziļi noslēpts zemapziņā, jo ir tik daudz “gudru labvēļu”, kuri zina, kas citiem ir labāk un jau pašā sākumā domu ir vienkārši “norakuši”. Jānotic sev un savām sajūtām! Šī metode palīdzēs fokusēties uz to, ko patiešām cilvēks vēlas!

Metode saucas RIGHT un tās autore ir izaugsmes trenere Laila Snidzāne no mācību centra MetaCoach.

Tehnikas soļi:

Soļi	Jautājumi
R-Reason Iemesls, jēga	Ko tev dos šis mērķis? Ko tas ienesīs tavā dzīvē? Kāpēc tev tas ir?
I-Inspiration Iedvesma	Vai šis mērķis dod enerģiju? Vai tas iedvesmo? Kā tu jutīsies, kad mērķis būs sasniegts?
G-Given Ieguvums	Vai tu vari ļoti konkrēti aprakstīt savu mērķi? Ko tieši vēlies sasniegt? Kā mērīsi sasniegumu? Kā zināsi, ka tas ir sasniegums?
H-Healthy Veselīgums	Ko tas mainīs vai ietekmēs tavā dzīvē? Vai šim mērķim var būt kādas negatīvas sekas priekš tevis, apkārtējiem, pasaulei?
T-Time Laiks	Kad tieši(datums, mēnesis, gads) tu vēlies sasniegt savu mērķi vai saņemt iecerēto?

Autores ieteikums: Neaizmirsti arī pierakstīt un salikt vismaz pirmos soļus, lai jaunais mērķis jau ienāktu realitātē![1]

Kouča pārdomas un noderīga informācija

Laipni lūdzu manā jaunajā mājas lapā. Turpmāk šajā blogā jeb emuārā dalīšos ar savām pārdomām, ar vērtīgu un interesantu informāciju par koučingu, kā arī ar laiku piesaistīšu kolēģus un klientus izteikt savas domas par koučingu un kouča darbu. 

Ja ir ko teikt, ar to ir jādalās - tāds ir mans skatījums. Tāpēc, aicināšu arī jūs, mani lasītāji un kolēģi, dalīties ar savām domām par tēmām, kuras te tiks apskatītas. Dalīšanās ir ļoti vērtīga jebkurā jomā, profesionālā darbībā. Jo, tad, kad ir skats no malas, labāk var novērtēt savu darbību, var uzlabot savu sniegumu un komunikāciju. 

Arī darbojoties finanšu jomā, man ir ļoti svarīgi saņemt novērtējumu manam darbam, lai es vienmēr varu izanalizēt, ko nepieciešams papildus apgūt, izlasīt, izvērtēt. Izaugsme ir ārkārtīgi svarīga un nepieciešama!

Kouča darbs nav iedomājams bez personīgās izaugsmes! Kopš esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu, ne mirkli neesmu pārstājusi mācīties šajā jomā. Regulāra tikšanās ar kolēģiem apmācību stundās, stiprina manu pārliecību, ka šis darbs ir vērtīgs, nepieciešams mūsu sabiedrībai un arī mums pašiem!