Koučs kā mentors
Mentorings nav nekas jauns mūsu ikdienā, bet kādam tā ir pilnīgi jauna pasaule, jaunas iespējas un jauns uzrāviens! Arī man apmēram pirms trīs gadiem tā bija pilnīgi jauna pasaule, uz kuru biju raudzījusies tikai no malas.
Atkāpjoties no mentoringa profesionālā jomā, gribu teikt, ka pēc būtības, mēs visi kādam esam gan kouči, gan mentori.
Ko dara koučs? Atbalsta, palīdz, sniedz savu plecu, ja nepieciešams, ir kā labākais draugs (un pat vairāk), jo var uzticēties, uzklausa un sadzird. Tie, kam ir bērni - piekritīsiet, ka mēs visi to vairāk vai mazāk darām! :)
Ko dara mentors? Mentors arī atbalsta, konsultē, klausās un dod padomus, palīdz atrast labākos risinājumus. Vecāki - dzirdat? Tie ir īstenībā mūsu pienākumi attiecībā uz mūsu bērniem. Un ne tikai, mēs palīdzam arī savai otrai pusītei, saviem mīļajiem radiem, kolēģiem, vienkārši satiktiem cilvēkiem uz ielas, ja vien tas ir mūsu spēkos, mūsu zināšanu iespējās utt.
Lūk, pēc būtības mēs katrs esam un varam būt gan kouči, gan mentori. Protams, profesionalitāte ir svarīga, un tā iet roku rokā ar intuīciju, pieredzi, cilvēkmīlestību un vēlmi palīdzēt. Es ļoti daudz esmu ieguldījusi savā profesionalitātē - laiku, finanšu resursus, gribasspēku. Un tas viss man ir noderējis gan pašai, gan daloties ar citiem cilvēkiem, kuriem tas ir bijis nepieciešams.
Pēdējos gados esmu diezgan daudz darbojusies ar jauniešiem, piedaloties projektā Future Heroes, projektā "Laiks izaugsmei" kuru organizē Fonds Tavs atbalsts un šo mācību gadu esot par skolotāju Ķeguma vidusskolas 12.klases skolēniem, kuriem mācu Uzņēmējdarbības pamatus. Mani tas ļoti uzlādē, daudz iemāca un arī daudz no manis paņem. Šī abpusējā došana un ņemšana ir tik vērtīga!
Jāatzīstas, man sākumā bija riktīgi bailīgi... No kā? Vai izdosies, vai neizgāzīšos, vai būs viss labi, vai varēšu iedot pietiekami, vai ņems pretī to, ko došu?... Un vēl simts jautājumu. Esmu priecīga, ka tomēr bailes noliku malā un ļāvos, ļāvos būt es pati, ļāvos tam, ka reizēm arī es varu nezināt, kā rīkoties, ļāvos nebūt perfekta visos sīkumos, ļāvos sev nepārmest, ja kaut kas nesanāca, kā gribējās.
Tagad varu teikt, ka ar lielu prieku un gandarījumu atskatos uz pavadīto laiku mentora lomā. Es neesmu pārtraukusi - joprojām esmu koučs - mentors jauniešiem projektā Laiks izaugsmei-3. Mūsu nākotne ir drošās rokās, jo mums ir daudz gudru, enerģisku, zinātkāru un radošu jauniešu. Viss būs labi! :)
Šajā procesā svarīgi bija arī pašai apzināties visus savus "labumus", ko varu dot tālāk jauniešiem un ne tikai jauniešiem! Man ļoti patīk atziņa, ko izlasīju vienā intervijā ar mūsu brīnišķīgo tenoru Sergeju Jēgeru. Viņš teica:
"Ja tev kaut kas pieder daudz, tas nepieder tev vienam"